paga vēl dažas lietiņas jāuzlabo
[šeit var ievietot stock bildi ar construction site]
Zini – tad kad optimizēšana un uzstatījumu pielāgošana un mikrourķēšanās vissīkākajās detaļās aizvieto pašas radošās lietas darīšanu?
Nereti, kad ieplānoju ierakstīšanas sesiju ar mikrofonu un akustisko vai elektrisko ģitāru, vai basģitāru, pavadu lielāko daļu laika, spaidot podziņas audio ierakstīšanas programmā, meklēdams ideālo toņu balansu. Arī pareizās audio ierakstīšanas programmas, pareizos plugins, pareizās audio iekārtas, protams, jāizvēlas cītīgi.
Radošums var pagaidīt – it visiem apstākļiem jābūt perfektā kārtībā, pirms drīkst sākt radīt un spēlēties.
Nu un kāpēc tā ir?
Tas ir tas pats perfekcionsims, vai ne?
Varbūt tas ir tāds personības tips, varbūt kaut kas cits. Varbūt to var "izārstēt". Nāk prātā, par šo domājot, ka radošums jau nekur neizpaliek. Ar šādu jābūt perfekti radītai videi, lai rastos perfekta daiļrade domāšanu, kas cenšas atlikt radošuma izpausmi līdz "īstajam brīdim", mēs jau tāpat apmierinām vēlmi pēc radošās izpausmes, tikai citādi.
Līdzīgu rakstu esmu jau kādreiz rakstījis. Šoreiz mani iedvesmoja tas, kā nupat ņēmos ar šī bloga iestatījumiem un CSS kodu pirms lāga sāku jebko rakstīt. Vismaz pirmo rakstu jau biju uzrakstījis, un vismaz neiegrimu minētajās detaļās necik dziļi.
Un jā, ziniet, radošums patiešām nekur neizpalika. Bet nereti vērts atgādināt sev, ka perfektā dziesma, perfektais dzejolis, perfektais ceļojums, perfektais jebkas nevar nemaz būt, tāpēc darīt, rakstīt jebko, doties, dzīvot un pieredzēt ir tā vērts. Arī, ja vide nav perfekta. Tā tāda nebūs nekad. chill vnk raksti un raksti un dzīvo un pieredzi.
Vēl meklēju īsto fontu šai vietnei...
Bet paralēli rakstu neīstajā.
–Rūdis