iztēlojies

digitālie narkomāni

it was the phones all along

Varbūt, ka pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēkiem ir alkas mazināt to (dienas griezumā milzīgo) daļu uzmanības, kas veltīta ekrānam. Apkarot savu atkarību no algoritmiem, kas grābj vairāk un vairāk laika un nebūt neveicina ne garīgo, ne fizisko veslību. Bet varbūt tas ironiskā kārtā ir tieši mans algoritms, kas šādu saturu (manuprāt, pretīgs vārds) man pēdējās dienās baro.

Lai vai kā, nesen skatījos video YouTube platformā par šo tēmu. Šī ir atkarība, kurai pat intervention nāk digitāli. Atstāstīšu to īsi.

Runātājs stāsta, ka, lai arī mums visiem mūsdienās vairākas reizes dienā uznāk stiprs impulss “atslēgties” un paskrullēt īsformāta video vai teksta ierakstus, šī nodarbe mums nebūt neiedod atpūtu. Tā nav atpūta, jo, sēžot soctīklos, mūsu emocijas, it īpaši negatīvās, ir sakāpinātas. Viņš stāsta par dopamīna cikliem, par detoksu un reboundu, būtībā lieto precīzi to pašu valodu, ko lieto, aprakstot alkoholismu, atkarību no narkotikām, no azartspēlēm.

Alkohols, narkotikas un azartspēles vismaz tiek regulētas. Viedtālruņi un soctīkli ir visur, tos nelietot nevar, un, lai mūs visus turētu pie “šļirces”, tiek patērētas neaptveramas summas. To noteikti var un vajag celt arī kā politikas tēmu, bet šis ieraksts nav par to. Tikmēr varam ieviest dažas novitātes savās dzīvēs.

Pirmais ir apzināties problēmu – gan ar prātu, gan arī sajust, ka kaut kas nav. Šis nav ok. Ja vēlamies būt brīvi, mums jābūt atklātiem, pirmkārt pret sevi. Mēs esam atkarīgi. Otrs solis ir mainīt paradumus.

Trešais solis ir mazliet radikālāks un biedējošāks, kam nepiekritīšu uz visiem simts. Runātājs savā amerikāniskajā stilā aicina būt vientuļajam kovbojam, ja tas ir nepieciešams. Pēc analoģijas, ja visi tavi draugi ir alkoholiķi, tad protams, ka, ja sāc ārstēties, tev var nākties atrast citus draugus. Ja dzīvo slimā sabiedrībā, kur visiem ir atkarība, un pats gribi “atmest”, tad tevi, iespējams, apkārtējie izstums. Un tas nekas.

Bet kā jau minēju, manuprāt, mēs tomēr ļoti daudzi problēmu apzināmies – un varam arī cits citam palīdzēt! Galu galā, mērķis jau ir atgūt laiku sev, laiku draugiem, laiku, kad varam būt radoši, kad varam garlaikoties, kad varam būt klātesoši cits ar citu. Lūk, daži ieteikumi, par ko vērts padomāt:

Konkrēti, pirmā un pēdējā dienas stunda un ēdienreizes, it īpaši, kad ēd kopā ar citiem

Piemēram, guļamistaba. Noteikti tiem no mums, kas ir studenti, tādai jābūt arī mācību videi.

Runātājs ir katolis, kas reizi gadā dodas vairāku dienu svētceļojumā, kura laikā neizmanto tehnoloģijas vispār. Mums pārējiem, manuprāt, arī noderētu kāds četru dienu “svētceļojums” bez viedajām ierīcēm. Kur varam būt viedas būtnes paši par sevi.